Grāmatvedības uzskaites veikšanas un organizēšanas metodika

 
 

2.2 P/l nolietojums

nolietojums tiek definēts kā p/l sākotnējās vērtības sistemātiska sadalīšana pa periodiem to lietderīgās izmantošanas laikā. Nolietojuma rēķināšana nodrošina gan aktīvu sākuma vērtības tiešu vai netiešu pārnešanu uz izmaksām, gan līdzekļu uzkrāšanu jaunu aktīvu iegādei. Lietderīgās izmantošanas laiks ir: laika periods, kurā uzņēmums plāno izmantot p/l. Lietderīgais izmantošanas laiks ir:  

1. Noliktavas un finanšu uzskaites programmas    5

2. Citas datoru programmas      3

3. Datortehnika un datu uzkrāšanas inventārs    3

4. Mobilie telefoni       2

5. Automašīnas       3

6. Tirdzniecības iekārtas      5

7. Kancelejas telpu un biroja iekārtas un inventārs   5

8. Darba rīki un ražošanas inventārs     5

9. Preču glabāšanas inventārs      5

10. Telpu un pamatlīdzekļu apkopes un uzturēšanas inventārs 2

11. Elektronika un sadzīves tehnika     2

12. Mēbeles        5

13. Ēkas        20 

Zemei nevar noteikt derīgās lietošanas laiku, tāpēc zemes nolietojumu nerēķinam. P/l nolietojumu sākam rēķināt ar nākamā mēneša pirmo datumu pēc p/l nodošanas ekspluatācijā un pārtraucam rēķināt ar nākamā mēneša pirmo datumu pēc to izslēgšanas vai pēc amortizējamās vērtības pilnīgas iekļaušanas izmaksās. P/l nolietojuma aprēķināšanai mūsu uzņēmumā lietojam lineāro metodi, kura nodrošina nemainīgu nolietojuma summu visā lietderīgās lietošanas laikā. 
 

 

2.3. Pamatlīdzekļu norakstīšana

Ja p/l vairs nav derīgs tālākai lietošanai, t.i., ir fiziski, morāli nolietojies, vai uzņēmumam nav ekonomiski izdevīgi kādu p/l izmantot turpmāk, šo p/l izslēdz no grāmatvedības uzskaites, sastādot p/l likvidācijas aktu.

 

2.4. Pamatlīdzekļu pārdošana

Pārdodot p/l, vispirms aprēķina šo p/l nolietojumu un izslēdz to no summas. Atkarībā no tā, vai p/l pārdošanas ieņēmumi ir lielāki vai mazāki par tā atlikušo vērtību, veidojas peļņa vai zaudējumi no p/l pārdošanas, kura uzrādāma peļņas vai zaudējumu aprēķinā.  Īpaši nosacījumi par nelietota nekustamā īpašuma pārdošanu ir noteikti likumā “Par PVN”. Nolietotais nekustamais īpašums  šā likuma (1.pants) izpratnē ir:

1. jaunuzceltas ēkas vai būves, ja tās pēc pieņemšanas ekspluatācijā netiek izmantotas, izīrētas vai iznomātas;
2. jaunuzceltas ēkas vai būves, ja tās pēc pieņemšanas ekspluatācijā neatkarīgi no to izmantošanas veida līdz pārdošanas brīdim;
3. ēkas vai būves, ja tās tiek pārdotas gada laikā pēc renovācijas, rekonstrukcijas, darbu pieņemšanas;
4. nepabeigti celtniecības objekti.

Saskaņā ar šī likuma 6.panta 1.daļas 23.punktu, nekustamā īpašuma, arī  zemes, pārdošana netiek aplikta ar PVN, izņemot nelietota nekustamā īpašuma pārdošanu. Ja apliekamā persona savu ar nodokli apliekamu darījumu veikšanai iegādāto, uzcelto, renovēto, rekonstruēto vai restaurēto nekustamo īpašumu, par kura iegādi vai celtniecības darbiem samaksātais PVN  atskaitīts kā priekšnodoklis, pārdod 10 gadu laikā pēc tā iegādes vai pieņemšanas ekspluatācijā, tā atmaksā budžetā priekšnodokli, ko aprēķina kā 1/10 daļu no atskaitītā priekšnodokļa reizinot ar gadu skaitu, kas atlicis līdz minētajiem 10 gadiem (likuma 10.panta 4. daļas 6.punkts). Budžetā atpakaļ atmaksājamā priekšnodokļa summa iekļaujama pārdodamā īpašuma vērtībā un pircējam nav tiesību to atskaitīt kā priekšnodokli no budžetā maksājamās nodokļa summas (likuma 10.panat4.daļas6.punkts). Pēc nodošanas ekspluatacijā uzņēmumam MK noteiktajā kārtībā VID nodaļā jāreģistrē jaunuzceltais, renovētais, rekonstruētais vai restaurētais īpašums.

 
 

2.5. Pamatlīdzekļu uzturēšanas izdevumi.

Izdevumi, kas saistīti ar p/l ekspluatāciju, piemēram apkopes, kārtējie remonti un tml., ir uzņēmuma saimnieciskās darbības izdevumi un tos noraksta uz attiecīgiem uzņēmuma izdevumu kontiem, saskaņā ar mūsu uzņēmumā pieņemtajiem pašizmaksas un peļņas vai zaudējumu aprēķina principiem tajā periodā, kad tie radušies, izņemot gadījumus, ja izdevumi ir salīdzinoši lieli salīdzinājumā ar parastajām p/l uzturēšanas vai saglabāšanas izmaksām un no remonta gūtais ekonomiskais guvums saistāms ar vairākiem pārskata periodiem. 

 

2.6. Pamatlīdzekļu rekonstrukcija, kapitālais remonts.

Saskaņā ar 16.SFPS un FM norādījumiem par p/l un to nolietojuma uzskaiti pēc p/l nodošanas ekspluatācijā tā sākotnējo vērtību drīkst palielināt tikai par tādām izmaksām, kuru rezultātā uzlabojas p/l ekonomiskie parametri salīdzinājumā ar sākotnējiem radītājiem t.i.:

• paildzinās p/l izmantošanas laiks;
• būtiski uzlabojas izgatavojamās produkcijas kvalitāte, modernizējot iekārtas.

 
 
 

2.7. Ilgtermiņā nomāto pamatlīdzekļu uzskaites īpatnības.

Saskaņā ar FM norādījumiem par p/l un to nolietojuma uzskaiti 2.2 punktu nomātos p/l uz kuriem uzņēmumam ir nomas līgumā paredzētās tiesības, īpaši noteiktos apstākļos nomnieks uzskaita līdzīgi pašu īpašumā esošiem p/l (ja noslēgtais nomas līgums paredz visu risku un risku iespējamo ieguvumu sakarā ar p/l īpašuma tiesībām nodošanu nomniekam līgumā noteiktā ilgā laika periodā, kuram izbeidzoties nomnieks var iegūt nomātos p/l savā īpašumā, piemēram, finansu līzinga gadījumā). Citos nomas līguma un visos īres līguma gadījumos iznomātie p/l paliek iznomātāja bilancē un nomnieks veic tikai līgumā noteiktos nomas maksājumus, kurus iekļauj peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Likuma “Par UIN” 13.panta 8.daļa paredz, ka bez izpirkuma tiesībām nomāto p/l rekonstrukcijas, uzlabošanas vai atjaunošanas izmaksas, ja tās ir paredzētas nomas līgumā, nomnieks uzskaita līdzīgi kā pašu p/l iegādes izmaksas, un noraksta pakāpeniski (amortizē) atlikušajā nomas periodā.  

 

Saskaņā ar to uz cik gadiem noslēgts nomas līgums (uz 5,10) norakstam šīs izmaksas uz izdevumiem pakāpeniski 5 vai 10 gadiem pēc lineārās metodes. 

 
 
 

2.8. Pamatlīdzekļu iegāde līzingā. 

Finanšu līzings ir līzinga veids, ar kuru līzinga devējs nodod līzinga ņēmējam visus riskus un atlīdzību. Finanšu līzings ir uzskatāms par kreditēšanas operāciju īpašā formā – aizdotajiem līdzekļiem iegādātās lietas īpašuma tiesības pieder kreditoram līdz līguma darbības beigām. Līzinga saistības, kuru apmaksas termiņš ir nākamais taksācijas gads, uzskatam kā īstermiņa saistības (bilancē), bet turpmāko gadu saistības – ilgtermiņa kreditoru posteņos.